Es vairs nespēju pārnākt laikus mājās. Kad, nākot no darba, sadzirdu viņa balsi, ieraugu skaisto augumu un mīlestības siltumu acīs, neviļus piestājos. Un klausos. Vienu dziesmu, otru, trešo. Stundas rit kā minūtes. Citkārt mans deguns ir nozilējis aukstumā un nosalušās kājas vairs nejūtu. Repertuārs ir neizmērojami plašs un pat piecas dienas klausoties, tikai neliela daļiņa dziesmu atkārtojas.
Gaišums pielīp un mājās braucu apgarota. Jo mūzika ir dvēseles valoda. Laba mūzika. Patiesi no sirds laba, kas liek ietrīcēties līdzi arī citām sirdīm. Mūzika, kas ir kā nesamaksājama dāvana. Līdzīgi kā saule, debesis, Brīvības piemineklis.
Ak, tā nav tikai iemīlēšanās, bet mīlestība... Bet es atgriežos pie savas ģimenes, bet viņš pie savas. Un arī citu dievinātāju viņam netrūkst.
Vecrīgas ielu koncerti ir burvīgi. Citkārt salasās vesels pūlītis mūzikas feinšmekeru un ar aplausiem sveic vienu viņa dziesmu pēc otras. Citkārt nodzēries bomzītis sastingst klausoties dziesmas, dzērājiņa acis kļūst tik gaišas, apgarotas un sirsnīgas un dažkārt norit klusumā kāda asara. Bieži ir redzēts, kā dzīves pabērni savā pagalam sapiņķētajā dzīvē atrod gaišu un sirsnīgu oāzi piestājot paklausīties dziedātāju. Diez vai viņi ir bijuši operā, diez vai tur vēl kādreiz ies. Diez vai viņi ir dzirdējuši komponistu vārdus un operu nosaukumus. Bet mūzika uzrunā un trāpa tieši sirdī.
Izcila ielu mūzika ir kā saule, kas sasilda katru, neatkarīgi no statusa sabiedrībā vai maka biezuma. Jo tajā ir slepens mīlestības kods, meistarība un mākslinieka izcilība. Un dāsnums dāvināt ikkatram, kam tas vajadzīgs. Paklausies arī tu!
Sveicieni manam vismīļākajam brālītim Uldim Vārda dienā!
Un novēlējumi - atkal padziedāt pasaules labākajos opernamos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru